(CIANAS GUDRO PROTOKOLI)
L ·K A L N I E T I S
CIANAS GUDRO PROTOKOLI
PILNĪGS TEKSTS UN KOMENTĀRI
AR PROF. J. VĪTOLA PRIEKŠVĀRDU
OTRS, PAPILDINĀTS IZDEVUMS
( NO 6. LĪDZ 15. TŪKSTOTIM )
ERNESTA KREIŠMAŅA IZDEVNIECĪBA
RĪGĀ · 1942
PRIEKŠVĀRDS
Ir liktenīgi cilvēki: lieli valdnieki un iekaŗotāji, reliģiju dibinātāji, filozofi, dzejnieki, jaunu kontinentu atklājēji un dabas pētnieki, dažādu nozaŗu zinātnieki un techniski izgudrotāji, kuŗi ievada jaunus laikmetus tautu dzīvē, veicinot cilvēces kultūru un paceļot civīlizāciju un materiālo labklājību. Šo ģeniju starpā nav sastopami žīdi.
Bet ir arī liktenīgi graujošu maldu mācību paudēji, kuŗi rada lielu ļaunumu: postošu reliģisku ideju paudēji, naida cēlāji tautas dažādu šķiru starpā, polītisku sarežģījumu un kaŗu cēlāji tautu starpā, pseidozinātnieki, mākslas un gaumes bojātāji, nevērtīgas un neķītras literātūras ražotāji, tautas tikumu bojātāji u.t.t. Starp šiem ļaudīm ir ļoti daudz žīdu.
.
Jaunas idejas, lai tiktu uzglabātas un izplatītas, tiek ierakstītas grāmatās. Dažas no šīm grāmatām ir tautām liktenīgas, un to nozīme nezūd gadu tūkstošus ilgi; tādas ir senindiešu Vēdas, Homēra Iliāde, Buddhas mācība, Konfucija filozofija, Bībele, Korans, Talmūds.
Pagājušā gadsimtā Eiropas tautām bija liktenīga žīda Marksa grāmata «Kapitāls», kuŗā viņš pauda šķiru cīņu un pilsoņu šķiras iznīcināšanu. Šī mācība ir izsaukusi plašu revolūcionāru kustību, kuŗa sagrāvusi veco Krieviju un atnesusi daudz posta arī citām Eiropas tautām un arī mums latviešiem. Jau senos laikos tautas ir izjutušas žīdu lāstu un cīnījušās pret izlaupīšanu ar augļošanu un krāpšanu, pret žīdu graujošo iespaidu uz garīgo dzīvi un labu tikumu bojāšanu. Senie ēģiptieši izdzina žīdus no savas zemes, asirieši un babilonieši sagrāva Palestīnā nodibināto žīdu valsti un aizveda žīdus gūstā, romieši izpostīja Jeruzālemi galīgi, bet žīdi atkal un atkal ir pratuši iegūt agrāko stāvokli, jo tautas ar laiku aizmirst nodarīto ļaunumu, un žīdi sāk spēli atkal no gala. Cīņa ar žīdiem nav pārtraukta nekad. Viduslaikos katoļu baznīca cīnījās ar žīdiem: žīdiem nedeva pilsoņu tiesības, tiem vajadzēja nēsāt dzelteno pazīšanas zīmi un dzīvot noslēgtos ghetto; lai žīdus cik necik savaldītu, vajadzēja pielietot pat inkvizīciju.
Kādiem cīņas līdzekļiem iegūt varu pār citām tautām un tās kalpināt savā labā, to žīdiem jau no bērnības māca viņu vecāki, skolotāji un rabīni; to gudrības avots ir Talmūds, kuŗa sastādīšana ir vilkusies ap 1000 gadu. Pēc talmūda mācības tikai žīdi ir cilvēki; visas citas tautas – goji, akumi – uzskatāmas kā dzīvnieki. Žīdiem ir atļauts gojus apkrāpt, izlaupīt ar augļošanu, pat nokaut, ja to var tā izdarīt, ka netiek no goju tiesām sodīts; žīds grīkst pret goju nepatiesi liecināt ar zvērastu, bet nedrīkst pret žīdu patiesību liecināt gojam par labu; goju manta uzskatāma kā bezsaimnieka manta, kuŗa piekrīt tam žīdam, kas pirmais to var piesavināties. Pamatu šai žīdu morālei reizēm redzam jau Bībeles Vecās derības daudzos stāstos. Kad Mārtiņš Luters, pamatīgi iestudējis ebreju valodu, lai varētu Bībeli pārtulkot, iepazinās ar Talmūdu, viņš palika par niknu žīdu nīdēju un savus ieskatus par viņiem izteica darbā «Par žīdiem un viņu meliem». Talmūds dod bagātu materiālu pretžīdu rakstiem. Žīdu likums paredz nāves sodu gojiem, kuŗi pēta Talmūdu.
Šī gadsimta sākumā parādījās neliela žīdu rakstīta grāmata «Ciānas gudro protokoli», kuŗa kļuva liktenīga pašiem žīdiem; šie protokoli ļauj kā pa lodziņu ieskatīties noslēpumainā telpā, kur žīdi gatavo sazvērestību pret visām pasaules tautām, lai panāktu virskundzību par tām. Protokolos uzskaitīti visādi paņēmieni, kā sagraut valdnieku un valdību autoritāti un izsaukt revolūcijas, lai pēc tām pie varas tiktu žīdi, vai to kalpībā stāvošas personas, kā jāizskauž reliģija, jābojā tautu labie tikumi, jāveicina izvirtība, visādas graujošas idejas, kā ar zelta valūtas palīdzību un valsts aizņēmumiem žīdu bankās jāsagrauj valsts saimniecība un jāizceļ ekonomiskās krizes, kā jāpanāk žīdu kapitālistu monopols rūpniecībā un tirdzniecībā, kā jāapgrūtina parādiem lauksaimnieki, lai tie nonāktu kapitāla atkarībā, kā jāveicina bezdarbs un strādnieku posts, kā paceļot algas reizē pacelt arī dzīves dārdzību, lai strādnieku stāvoklis neuzlabotos, kā jāveicina šķelšanās goju starpā, saskaldot tos daudzās polītiskās partijās, kuŗās vadoša loma būtu žīdiem, vai to rokas puišiem, kuŗas lai pastāvīgi plūktos savā starpā un nevarētu vienoties kopīgam darbam, kā veicināt korupciju, kā izbīdīt no gojiem atbildīgos amatos ļaudis ar tumšu pagātni, kuŗi būtu akli žīdu kalpi, kā ar preses palīdzību, kuŗa jāsagrābj žīdu rokās, panākt žīdiem vēlamo noskaņojumu tautā, kā pielietojams terors, lai panāktu aklu paklausību žīdu varas vīriem u.t.t., kā beidzot nodot visu varu pasaulē žīdu ķeizara-patvaldnieka rokās.
It sevišķi ievērojama ir «Ciānas gudro protokolu» nozīme tanī ziņā, ka tie spilgti izceļ brīvmūrnieku, kā žīdu kalpu lomu žīdu virskundzības mērķu sasniegšanā. Brīvmūrniecība ir žīdu dibināta organizācija, kuŗas oficiālie mērķi ir ļoti cēli un humāni. Tādēļ sākumā, 18. gadsimtā, brīvmūrniecībā – šai toreizējā modes organizācijā – ieplūda arī ļoti daudzi ievērojami vīri: karaļi un galma ļaudis, augsti ierēdņi, garīdznieki, zinātnieki, filozofi, rakstnieki, mākslinieki, rūpnieki, tirgotāji u.t.t.
Iestājoties brīvmūrniecībā, jādod drausmīgs zvērasts neizpaust tās noslēpumus. Brīvmūrnieki sadalās grados: ir Jāņa ložas ar 3 gradiem, Skotu ložas ar 33 gradiem un vēl citas ar 99 gradiem; ir arī tīri žīdiskas ložas kuŗām pieder vadošā loma. Apakšējos grados notiek brāļu novērošana un novērtēšana; augstākos grados tiek izbīdīti brāļi, kuŗiem vaļīgāka morāle, kuŗi padodas korupcijai, kuŗi spējīgi uz katru noziegumu, kuŗi sevišķi padevīgi kalpo žīdu interesēm. Jau 19. gadsimta sākumā, pēc lielās franču revolūcijas, daži drīvmūrnieki, nokļuvuši augstākos grados, apjēdza savu žīdu kalpu un savas tautas nodevēju lomu un izpauda šo brīvmūrniecības noslēpumu, riskējot ar uzņemšanas zvērastā paredzēto slepeno nāves sodu. Bet it sevišķi noskaidrojās brīvmūrniecības nožēlojamā loma pēc «Ciānas gudro protokolu» publicēšanas visās valodās. Pārsteigti bija protokolu lasītāji, pārsteigti paši brīvmūrnieki; visiem uzausa skaidrība par pasaules kaŗu un revolūciju, par žīdisko boļševismu Krievijā. Radās vesela literātūra par protokoliem. Amerikas lielais automobiļu rūpniecības organizātors Fords nāca klajā ar darbu «Internacionālais žīds», kuŗā vairākkārt atsaucās uz protokoliem. Itālijā Musolini ar fašismu pieveica žīdus un brīvmūrniekus; Vācijā Adolfs Hitlers nodibināja «Nacionālsociālistisko vācu strādnieku partiju» un uzsāk nesaudzīgu cīņu ar žīdiem un viņa rokas puišiem. Pēc divpadsmit gadu neatlaidīgas, grūtas cīņas visa vācu tauta apvienojās zem sava lielā Vadoņa karogiem un izstumj žīdus galīgi no sava vidus. Latvijā Gustavs Celmiņš nodibināja «Ugunskrustu», vēlāk pārdēvētu «Pērkonkrusts», un izdod tāda pat nosaukuma nedēļas laikrakstu cīņai ar žīdiem un brīvmūrniekiem. Arī visās citās valstīs iesākas cīņa ar žīdiem.
Visā pasaulē žīdi sajūt grīļojamies pamatus zem kājām, nojauž, ka viņu gadu tūkstošus ilgās tieksmes pēc virskundzības pār visām tautām, kas viņiem izlikās vistuvākā laikā sasniedzama, draud izbeigties ar pašu žīdu iznīcināšanu. Viņi izspēlē pēdējo trumpi un sakūda Vācijas pretiniekus uz jaunu kaŗu ar Vāciju. Šis kaŗš tagad ir izvērsies par jaunu pasaules kaŗu, kuŗam uz visiem laikiem jāizšķir žīdu liktenis.
Arī katra latvieša pienākums ir visiem spēkiem piedalīties šinī cīņā pret visas cilvēces nīdēju žīdu un tiem, kas cīnās viņu pusē; žīdu jūgu latvieši ir smagi izjutuši žīdu un boļševiku valdīšanas trakajā gadā. Jo labāk pazīsim savu pretinieku un viņa cīņas paņēmienus, jo vieglāka būs cīņa ar to. Tādēļ ikkatram jāiepazīstas ar «Ciānas gudro protokoliem», kuŗos žīdu ļaunie nodomi un noziedzīgie cīņas līdzekļi ir pašu žīdu spilgti apgaismoti. It sevišķi protokoli ieteicami brīvmūrniekiem, lai tie redzētu, kāda nožēlojama loma tiem bijusi, un lai tagad piedalītos visiem spēkiem kopīgā cīņā pret žīdiem un pret viņu sabiedrotajiem anglosakšiem un boļševikiem.
Protokolos redzams, ka arī brīvmūrnieki žīdu acīs ir tikai tādi pat nicināmi goji, kā visi citi nežīdi. Protokoli paskaidroti plašiem komentāriem, par kuŗiem to autoram pienākas atzinība.
Prof. Dr. ing. J. Vītols